Par projektu

Vēsture

Ģertrūdes un Akas ielu krustojums, kur izvietota Ģertrūdes 23/25 daudzdzīvokļu māja, pašreiz atrodas pašā Rīgas centrā. Tomēr, atskatoties vēsturē, redzēsim, ka sākotnēji šī vieta bija tālu no Rīgas centra un ar to ir saistīti vairāki interesanti fakti.

Rīgas pilsēta, līdzīgi daudzām Eiropas pilsētām, kuras radās tirdzniecības ceļu krustpunktos, tika izveidota Daugavas krastā 1201.gadā un daudzus gadsimtus pastāvēja kā cietoksnis.

Apkārt cietoksnim tika būvētas tikai koka mājas, jo atbilstoši cietokšņa nostiprinājuma likumiem priekšpilsētā nedrīkstēja atrasties nekādas akmens ēkas, lai ienaidnieku uzbrukuma gadījumā koka ēkas varētu ātri nodedzināt, atbrīvojot kaujas vietu un neļaujot ienaidniekiem nostiprināties priekšpilsētā. Laika posmā no 1559.gada līdz 1812.gadam Rīgas priek&ˇpilsētas tika nodedzinātas astoņas reizes – ik pēc 30 gadiem.

Tajā laikā Rīgai bija trīs priekšpilsētas:

  • Jelgavas (Mitavas) – Daugavas kreisajā krastā;
  • Maskavas – Daugavas labajā krastā – sākot no Marijas ielas un turpinoties pa Maskavas ielu;
  • Ģertrūdes (vēlāk – Pēterburgas) – no Marijas ielas līdz K.Valdemāra ielai


Aiz Ģertrūdes priekšpilsētas robežas atradās pilsētas ganības un dažas būves. Priekšpilsētu robežas arī tika nostiprinātas ar koka stabiem un dažkārt arī ar ūdens grāvjiem.

XVIII gadsimta pirmajā pusē priekšpilsētas nožogojums tika izvietots mūsdienu Dzirnavu ielā sākot no dzelzceļa, turpinoties līdz Marijas un Blaumaņa ielu krustojumam, tālāk līdz Kr.Barona un Lāčplēša ielu krustojumam, līdz Ģertrūdes un Akas ielu krustojumam (vietā, kur pašreiz atrodas Ģertrūdes 23/25 daudzdzīvokļu māja), un tālāk turpinoties no Ģertrūdes ielas līdz K.Valdemāra ielai, noslēdzot pilsētas nožogojuma otro apli Elizabetes un Pulkveža Brieža ielu krustojumā.  

Rīgas priekšpilsētās bija iespējams iebraukt, izmantojot četrus vārtus: 

  • Brīvības ielā – Raunas vārti (vēlāk – Pēterburgas vārti),
  • Maskavas ielā (Dzirnavu ielas tuvumā) – Jāņa vārti,
  • K.Valdemāra ielā – Baltie vārti,
  • Pulkveža Brieža ielā – Ganību vārti.
 

Sākotnēji Raunas vārti bija izvietoti mūsdienu Ģertrūdes un Brīvības ielu krustojumā (netālu no mūsu daudzdzīvokļu mājas) – tieši šajā vietā sākās ceļš pie Rīgas bīskapa Raunas pils. Akas ielas nosaukums netieši liecina par Raunas vārtu esamību šajā rajonā, jo tieši mūsdienu Ģertrūdes un Akas ielu krustojumā atradās aka, kurā zemnieki smēlās ūdeni savu zirgu dzirdīšanai, ierodoties Rīgas pilsētā..

Tomēr XVIII gadsimta beigās priekšpilsētas pagalmu rajons tika paplašināts, pārceļot priekšpilsētas robežu tālāk no pilsētas centra

Atrodoties pilsētas robežās, no XIX gadsimta vidus šis pilsētas rajons sāka strauji attīstīties, pateicoties tam, ka 1857.gadā Rīgai tika noņemts cietokšņa statuss. Cietokšņa statusa noņemšana deva spēcīgu impulsu Rīgas kā rūpniecības un tirdzniecības centra straujai attīstībai. Ja 19. un 20.gadsimtu mijā Rīga nekļūtu par attīstītu rūpniecības un tirdzniecības centru, kurā strādājošo skaits bija trešais lielākais Krievijas impērijā, tad, iespējams, pašreizējo Rīgas centra rajonu, t.sk. arī Ģertrūdes ielu, joprojām veidotu divstāvu koka mājas.   Tomēr Rīga plauka un kļuva bagātāka. Bijušajā Pēterburgas priekšpilsētā, kur pašlaik atrodas Ģertrūdes iela, tika būvētas Eiropas arhitektūras modei atbilstošas jaunas daudzstāvu mūra mājas, t.sk. arī jūgendstilā.

Dzimis 1880.gadā un arhitekta izglītību ieguvis Rīgas Politehniskajā institūtā 1906.gadā, Eižens Laube ir viens no izcilākajiem latviešu arhitektiem un spožākais latviešu nacionālā romantisma stila pārstāvis..

Laube ir Ģertrūdes un Akas ielu krustojumā 1909.gadā uzceltās daudzdzīvokļu mājas autors. Māja ir ieguvusi arī savu nosaukumu – Ķempeļa Nams

Projekta skicēs attēlotā Ķempeļa Nama centrālā torņa siluets atsauc atmiņā vecās latviešu pilis. 

Vēlāk, 1912.gadā E.Laube pārbūvēja blakus esošo māju Akas ielā, 8, apvienojot abas mājas vienotā arhitektūras ansamblī

E.Laube savas radošās darbības gados ir radījis vairāk nekā 80 daudzstāvu privātās un publiskās ēkas Rīgā. Pateicoties viņa talantam Rīgas centrs ieguva oriģinalitāti un atpazīstamību. E.Laube ir 200 dažādu arhitektūras darbu, t.sk. arī daudz pazīstamu ēku interjera projektu, autors. E.Laubes darbos ietilpst tādas slavenas ēkas kā Latvijas Saeimas ēka, Latviešu Biedrības nams, Rīgas pils, Ķemeru viesnīca un daudzi citi objekti.

ˇ